Tēma - pavasaris.
Nolēmām, ka darbu jātaisa orientējoties uz dzejas asociācijām. Tā ka tieši dzejolis neatradās, tad būs gabals no epifānijas.
Tātad iedvesmai:
« Ir ļoti agrs. Es jūtu, ka mani sveicina cepures uz vadža, un nu man ir jāiet.
Es nemaz vēl neesmu. Es nekad neesmu gājis, neesmu skāris durvju rokturus, neesmu dziedājis rīta rasā. Es pat neesmu redzējis sauli. Man teica, ka viņa lecot agros rītos starp trešajiem un ceturtajiem gaiļiem vai starp kādiem citiem gaiļiem, varbūt esmu sajaucis, bet tā stunda ir tuvu, jo vīri miegā pārstājuši krākt un sārtojas logu aizkari.»
(Imants Ziedonis)
« Рано еще, совсем еще рано. Шапки на крюке приветствуют меня — надо идти.
Меня нет еще. Я не сделал еще первых шагов своих, не прикасался ни разу к дверной ручке, в утренней росе не распевал ни разу.
Я и солнца еще не видел. Знаю, что оно восходит ранним утром, между третьими и четвертыми петухами — или между какими-то другими петухами, может быть, я перепутал — во всяком случае, час этот близок, ибо мужчины во сне уже храпеть перестали, и зарозовели занавески на окнах.» (tulkojums - Ю. Левитанский)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru