piektdiena, 2012. gada 8. jūnijs

Plenērs

Plānojam uzrīkot plenēru tuvākajā laikā. Lūdzu rakstiet sev vēlamās dienas un domas par interesantām vietām uz kurieni varētu aiziet pagleznot, pazīmēt...

svētdiena, 2012. gada 13. maijs

26.05.2012.

Tātad nākamreiz tiekamies 26. maijā. Tēma - sirreālisms.
Cerams ka būs arī kādi mājas darbi.

ceturtdiena, 2012. gada 26. aprīlis

28.04.2012
Sākums 15:00, nevis 12:00 kā vienmēr.

svētdiena, 2012. gada 8. aprīlis

28.04.2012

Nākamā tikšanās reize būs 28. Aprīlī

Diskusijas tēma: mūsdienu māksla

Mājasdarbs paliek tāds pats. Pārdomas par epifāniju gleznas, zīmējuma, dzejoļa formā. Grūts vai nē? Man ar pirmo reizi vēl nesanāca, mēģināšu vēl reiz.

Leonīds

7. aprīlī, plenērs

Gribu pateikt dažus vārdus par 7. Aprīļa tikšanos.Satikāmies pie mākslas skolas un nolēmām iet uz plenēru .Mēs bijām trijatā: Aleksejs, Jurijs, Leonīds. Spīdēja saulīte, bija foršs laiks, nedaudz auksti, bet cepumi un termoss palīdzēja sasildīties.Mēs zīmējām pie Kena parka. Putniņi čivināja, zāle čukstēja... Tad mēs nolēmām iet uz vecpilsētas laukumu.
Pazīmējām pie strūklakas. Mēs esam apmierināti par plenēru, kā tādu, bet par zīmējumiem ne visai. Tomēr krāsas rullē! Atpakaļceļā aizgājām pie „Mansa” logiem, palūrēt, kas tur ir ekspizicionēts. Tur bija kārtējie šedevri...

Leonīds

trešdiena, 2012. gada 28. marts

otrdiena, 2012. gada 20. marts

Mājasdarbs uz 07.04.2012.

Tēma - pavasaris.
Nolēmām, ka darbu jātaisa orientējoties uz dzejas asociācijām. Tā ka tieši dzejolis neatradās, tad būs gabals no epifānijas.
Tātad iedvesmai:
« Ir ļoti agrs. Es jūtu, ka mani sveicina cepures uz vadža, un nu man ir jāiet.
Es nemaz vēl neesmu. Es nekad neesmu gājis, neesmu skāris durvju rokturus, neesmu dziedājis rīta rasā. Es pat neesmu redzējis sauli. Man teica, ka viņa lecot agros rītos starp trešajiem un ceturtajiem gaiļiem vai starp kādiem citiem gaiļiem, varbūt esmu sajaucis, bet tā stunda ir tuvu, jo vīri miegā pārstājuši krākt un sārtojas logu aizkari.»

(Imants Ziedonis)

« Рано еще, совсем еще рано. Шапки на крюке приветствуют меня — надо идти.
Меня нет еще. Я не сделал еще первых шагов своих, не прикасался ни разу к дверной ручке, в утренней росе не распевал ни разу.
Я и солнца еще не видел. Знаю, что оно восходит ранним утром, между третьими и четвертыми петухами — или между какими-то другими петухами, может быть, я перепутал — во всяком случае, час этот близок, ибо мужчины во сне уже храпеть перестали, и зарозовели занавески на окнах.» (tulkojums - Ю. Левитанский)